Article on other languages:
- Sneeu
- Nieu
- ثلج
- Ñeve
- Khunu
- Qar
- Сняг
- Snijeg
- Neu
- ᎤᎾᏥ
- Sníh
- Юр
- Eira
- Sne
- Schnee
- Χιόνι
- Naiv
- Snow
- Neĝo
- Nieve
- Lumi
- Elur
- برف
- Lumi
- Neige
- Snie
- Bleideag-sneachda
- Neve
- שלג
- हिमपात
- Snijeg
- Hó
- Salju
- Nivo
- Snjór
- Neve
- 雪
- თოვლი
- 눈_(날씨)
- Berf
- Nix
- Neje
- Sniegas
- Цас
- Salji
- Cepayahuitl
- Sneeuw
- Snø
- Snø
- Yas
- Nèu
- Schnee
- Śnieg
- Fiòca
- Neve
- Rit'i
- Zăpadă
- Снег
- Snaw
- Snijeg
- Snow
- Sneh
- Sneg
- Dëbora
- Снијег
- Salju
- Snö
- Theluji
- Śńyg
- பனித்தூவி
- หิมะ
- Kar
- Сніг
- Tuyết
- שניי
- 雪
 |
del.icio.us |
 |
Digg |
 |
Furl |
 |
|
 |
Rojo |
| Add to OnlyWire |
Sniegs veidojas, kad laiks ir ļoti auksts un gaisa temperatūra pazeminās tuvu vai zem 0° C. Bet pēc būtības sniegs ir atmosfēras nokrišņu forma, kas veidojās mikroskopiskiem ūdens pilieniem, zemā temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, stairainu zvaigznīšu formās.
Satura rādītājs |
Kristālu veidošanās
Sniegpārsliņas kristāli sāk veidoties ap ļoti sīku putekļu daļiņām atmosfērā. Radušies kristāli, brīvi krītot caur mākoņiem pakāpeniski apsalstot ar tajos esošo mitrumu veido aešstūrainas sniegpārslas. Tas saistīts ar īpašo ūdens molekulu struktūru, tādejādi kristāli veido vainu 60 vai 120 grādu leņķi. Mainīgas temperatūras ietekmē snigpārslai pārvietojoties mākonī augšup, lejup, brīžam tā apkūst, brīžam no jauna apsalst, tādejādi veidojās daudzveidīgas formas. No tā veidojas jauktas pārslu kristālu formas. Tādejādi veidojās ārkārtīgi daudzveidīgas sniegpārslas un mēdz teikt, ka nav divu vienādu sniegpārslu.
Sniegpārslas
Balto krāsu rada ledus kristāliņos ieskautais gaiss. Pilns gaismu spektrs atstarojas no ledus kristālu un gaisa ieslēgumu robežām un tiek izkliedēts. Sneigpārsliņas struktūrā ir 95 % gaisa, tādejādi tās nelielais blīvums nodrošina salīdzinoši lēnu krišanu.
Lielākā reģistrētā sniegpārsla fiksēta 38 cm lielā izmērā.(Neticami!)
Parasti sniegpārslas ir ap 5 mm diametrā un sver 0,004 g.
Kušana un iztvaikošana
Sniega kušanas temperatūra ir 0 grādi pēc celsija. Tomēr dabā ievērojama daļa sniega pāriet gāzejādā stāvoklī apejot šķidro fāzi pie negatīvām temperatūrām. Šādu procesu sauc par sublimāciju jeb sauso pārtvaici. Īpaši intensīvi sublimācija notiek saules staru tiešajā iedarbībā. Dabā to var novērot, kad pēc sniegotām ziemām nāk saulains anticiklona pavasaris ar spožu sauli, negatīvām temperatūrām un sniegs izzūd, un no gaidītajiem paliem nav ne vēsts.
Ir pētījumi, kas liecina, ka sniega iztvaice intensīvi notiek puteņa laikā.
Ārējās lapas
- Raksts par sniegu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā
Atsauces un piezīmes
