Article on other languages:
- Rusland
- Russland
- ሩሲያ
- Rusia
- Russland
- روسيا
- ܪܘܣܝܐ
- Rusia
- Россиялъул_Федерация
- Rusiya_Federasiyası
- Рәсәй
- Russland
- Расія
- Русия
- রাশিয়া
- ཨུ་རུ་སུ
- রাশিয়া
- Rusia
- Rusija
- Rússia
- Россе
- Rusya
- Rusiye
- Rusko
- Ruskô
- Рѡсі́ꙗ
- Раççей_Патшалăхĕ
- Ffederasiwn_Rwsia
- Rusland
- Russland
- Rusya
- Rusojska
- ރޫސީވިލާތް
- Ρωσία
- Rossia
- Russia
- Rusio
- Rusia
- Venemaa
- Errusia
- روسیه
- Venäjä
- Russland
- Russie
- Russie
- Russie
- Ruslân
- An_Rúis
- 俄羅斯
- An_Ruis
- Rusia_-_Россия
- Rrusia
- 𐍂𐌿𐍃𐌰𐌻𐌰𐌽𐌳
- Yn_Roosh
- Ngò-lò-sṳ̂
- Rūsia
- רוסיה
- रुस
- Rusija
- Ruska
- Risi
- Oroszország
- Ռուսաստան
- Russia
- Rusia
- Russia
- Russia
- Rusia
- Rússland
- Russia
- ᐅᓛᓴ/ulaasa
- ロシア
- rukygu'e
- Rusia
- რუსეთი
- Rusia
- Ресей
- 러시아
- रूस
- Rûsya
- Рочму
- Russi
- Орусия
- Russia
- Russland
- Rwasha
- Rusland
- Ruscia
- Rüssia
- Rusija
- Рузмастор
- Русија
- റഷ്യ
- Оросын_Холбооны_Улс
- रशिया
- Rusia
- Russja
- Россия_Мастор
- Russia
- Ruxitlān
- Russland
- रसिया
- रुस
- Rusland
- Russland
- Russland
- Rusia
- Russie
- Russia
- Уæрæсе
- ਰੂਸ
- Russia
- Rusia
- Russland
- Rosja
- Federassion_Russa
- روسيه
- Rússia
- Rusiya
- Russia
- Rusiya
- Rusia
- Россия
- Россия
- Russia
- Russia
- Roushie
- Ruošša
- Rusija
- Russia
- Rusko
- Rusija
- Lusia
- Ruush
- Rusia
- Русија
- Rusia
- Ryssland
- Urusi
- Rusyjo
- ரஷ்யா
- రష్యా
- Русия
- ประเทศรัสเซีย
- Russiýa
- Rusya
- Rasia
- Rusya
- Räsäy
- Rūtia
- Россия
- Росія
- روس
- Rossiya_Federatsiyasi
- Rusia
- Nga
- Rusän
- Rûsseye
- Rusia
- Riisi
- 俄罗斯
- Әрәсә
- רוסלאנד
- Russia
- 俄罗斯
- IRashiya
 |
del.icio.us |
 |
Digg |
 |
Furl |
 |
|
 |
Rojo |
| Add to OnlyWire |
| Российская Федерация Rossijskaja Federacija Krievijas Federācija
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Государственный гимн Российской Федерации |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Maskava | |||||
| Valsts valodas | krievu valoda (daudzas citas valodas atsevišķos reģionos) | |||||
| Valdība | ||||||
| - | Prezidents | Dmitrijs Medvedevs | ||||
| - | Premjerministrs | Vladimirs Putins | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 17 075 400 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007 g. | 142 200 000 | ||||
| - | Blīvums | 8,3/km² | ||||
| Valūta | Krievijas rublis (RUB) | |||||
| Laika zona | EET (UTC+2 - +12) | |||||
| Interneta domēns | .ru | |||||
| Tālsarunu kods | +7 | |||||
Krievijas Federācija (krievu: Российская Федерация) ir valsts Eiropas austrumos un Āzijas ziemeļos. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Gandrīz divreiz lielāka par Kanādu, kura ir otra lielākā valsts. Pēc iedzīvotāju skaita Krievija ir devītā lielākā valsts pasaulē. Krievija robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): Norvēģiju (219,1 km garumā), Somiju (1325,8 km), Igauniju (466,8 km), Latviju (270,5 km), Lietuvu (288,5 km), Poliju (236,3 km), Baltkrieviju (1239 km), Ukrainu (2245,8 km), Gruziju (897 km), Azerbaidžānu (350 km), Kazahstānu (7598 km), Mongoliju (3485 km), Ziemeļkoreju (39,4 km) un Ķīnu (4209 km). Robežas kopgarums: 60932 km. Tā atrodas ļoti tuvu arī Amerikas Savienotajām Valstīm, Zviedrijai un Japānai. No šīm valstīm Krieviju atšķir relatīvi mazas ūdens teritorijas, attiecīgi no ASV atšķir Beringa šaurums, no Zviedrijas - Baltijas jūra un no Japānas - Laperūza jūras šaurums.
Krievija kļuva par Krievija Federāciju 1991.gada decembrī, kad izjuka Padomju Savienība. PSRS sastāvā Krievija bija Krievijas PFSR. Pēc Padomju Savienības pašlikvidēšanās ("Belovežas gāršas līgums") Krievijas federācija ir sevi definējusi kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju (ANO DP u.c. starptautiskajās organizācijās).
Satura rādītājs |
Iedzīvotāji
Krievijas iedzīvotāji ir pārsteidzošs daudzu tautu un kultūru sajaukums gan valsts austrumu, gan rietumu teritorijā. Gandrīz visu 20.gadsimtu, kad Krievija bija galvenā Padomu Savienības daļa, etniskie krievi bija apmēram 50% no visas valsts iedzīvotājiem. Citas Padomju Savienības republikas, kurās dzīvoja to etniskās tauta, 80. gados sāka kustību par neatkarību. 1991.gada decembrī Padomju Savienība sadalījās 15 neatkarīgās valstīs, no kurām lielākā ir Krievijas Federācija. Tagad krievi ir 82% no visiem valsts iedzīvotājiem. Krievijā dzīvo vairāk nekā 120 dažādu tautu un etnisko grupu cilvēki.
Demogrāfija
Mirstība
Mirušo skaits (tūkst. cilv.):
- 2002. gads — 2 332
- 2003. gads — 2 366
- 2004. gads — 2 295
- 2005. gads — 2 304
- 2006. gads — 2 167
- 2007. gads — 2 080
Mirstības koeficients (uz 1000 iedzīvotājiem)
- 1950. gads — 10,1
- 1960. gads — 7,4
- 1970. gads — 8,7
- 1980. gads — 11,0
- 1990. gads — 11,9
- 1995. gads — 14,9
- 1996. gads — 14,1
- 1997. gads — 13,7
- 1998. gads — 13,6
- 1999. gads — 14,7
- 2000. gads — 15,3
- 2001. gads — 15,6
- 2002. gads — 16,1
- 2003. gads — 16,4
- 2004. gads — 15,9
- 2005. gads — 16,1
- 2006. gads — 15,2
- 2007. gads — 14,6
Galvenie nāves cēloņi Krievijā 2006. gadā:
- Asinsrites slimības — 56,5 %.
- Audzēji (vēzis) — 13,1 %
- Elpošanas orgānu slimības — 3,8 %.
- Gremošanas sistēmas slimības — 4,1 %.
- Infekcijas un parazītu izraisītas slimības — 1,6 %.
- Nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas — 12,5 %.
- Saindēšanās ar alkoholu — 1,3 %
- Visu veidu transporta traumas — 1,8 %
- Pašnāvības — 2,0 %
- Nogalināšana — 1,3 %
Dzimstība
Jaundzimušo skaits:
- 2002 — 1397,0 tūkst. cilv.
- 2003 — 1477,3 tūkst. cilv.
- 2004 — 1502,5 tūkst. cilv.
- 2005 — 1457,4 tūkst. cilv.
- 2006 — 1479,6 tūkst. cilv.
- 2007 — 1610,1 tūkst. cilv.
Dzimstības koeficients
- 1980 — 15,9 uz 1000 cilv.
- 1990 — 13,4 uz 1000 cilv.
- 1995 — 9,2 uz 1000 cilv.
- 1996 — 8,9 uz 1000 cilv.
- 1997 — 8,6 uz 1000 cilv.
- 1998 — 8,8 uz 1000 cilv.
- 1999 — 8,3 uz 1000 cilv.
- 2000 — 8,7 uz 1000 cilv.
- 2001 — 9,1 uz 1000 cilv.
- 2002 — 9,7 uz 1000 cilv.
- 2003 — 10,2 uz 1000 cilv.
- 2004 — 10,4 uz 1000 cilv.
- 2005 — 10,2 uz 1000 cilv.
- 2006 — 10,4 uz 1000 cilv.
- 2007 — 11,3 uz 1000 cilv.
- 2008. gada janvāris - maijs — 11,5 uz 1000 cilv.
Ģeogrāfija
Krievija atrodas Eirāzijas kontinenta ziemeļos. Krievijā ir krasi atšķirīgas ģeogrāfiskās zonās. Krievijas rietumos (Austrumeiropā) ir plašas aramzemes platības, savukārt ziemeļos - tundra. Tuvojoties no Eiropas puses Sibīrijai, parādās taiga, kā arī dienvidos pustuksneši (blakus Kaspijas jūrai).
Topogrāfija
Lielākais attālums starp diviem punktiem Krievijas teritorijā ir apmēram 8 000 km. Šie punkti atrodas Kaļiņingradas apgabalā pie Gdaņskas līča un Kuriļu salās, dažus kilometrus no Hokaido salas (Japāna). Savukārt galējais austrumu punkts atrodas Diomida salās. Krievijas Federācija atrodas 11 laika joslās.
Krievijā atrodas pasaulē plašākās ar mežu klātās teritorijas. Šie meži ir ļoti svarīgi ne tikai Krievijā, bet arī visai pasaulei, jo tie kopā ar Amazones mūžamežiem samazina ogļskābā gāzes koncentrāciju atmosfērā.
Krievijas teritoriju apskalo trīs no četriem okeāniem - Ziemeļu Ledus, Atlantijas un Klusais okeāns. Tās teritorijā daļēji atrodas pasaulē lielākais pēc platības ezers - Kaspijas jūra.
Tās teritorijā atrodas arī lieli kalnu masīvi - Kaukāzs (ziemeļu daļa), Altajs un Urāli. Urālu kalni atdala Eiropu no Āzijas.
Krievijas krasta līnija gar Ziemeļu un Kluso okeānu ir aptuveni 37 000 km gara. Tās krastus apskalo arī Baltijas un Melnā jūra. Ziemeļus apskalo vēl dažas jūras (Barenca, Baltā, Karas, Laptevu un Austrumsibīrijas jūra), kuras skaitās Krievijas teritoriālie ūdeņi. Arī austrumos Krievijai pieder lieli teritoriālie ūdeņi (Beringa (daļa), Ohotskas un Japānas jūra (daļa)).
Lielākās Krievijas salas un arhipelāgi ir Novaja Zemļa, Franča Jozefa Zeme, Jaunsibīrijas salas, Vrangeļa sala, Kuriļu salas un Sahalīna. Vienu no Diomeda salām Beringa šaurumā kontrolē krievi, otru - amerikāņi.
Krievijā ir tūkstošiem ezeru. Viens no nozīmīgākajiem ir Baikāla ezers. Tas ir dziļākais ezers pasaulē un tajā atrodas gandrīz piektā daļa no visas pasaules saldūdens krājumiem. Vēl no lielākajiem ezeriem, kuri atrodas Krievijā, var minēt Ladogas un Oņegas ezeru. Krievijā ir vairāk nekā 100 000 upju. Nozīmīgākā no tām ir Volga. Tā ir garākā upe Eiropā. Volgas nozīme ir bijusi ļoti svarīga arī Krievijas vēsturē.
Klimats
Krievijas klimatu ietekmē vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir plašu teritoriju atrašanās tālu no jūrām, kas izraisa kontinetālo klimatu. Siltās gaisa masas no Āzijas dienvidiem nenonāk Krievijā, jo Himalaji to atšķir no Indijas okeāna klimata.
Temparatūra samazinās virzienā no Krievijas dienvidiem uz ziemeļiem un no rietumiem uz austrumiem, tādēļ visaukstāk ir Sibīrijā, bet vasaras mēnešos arī tur var būt ļoti krasti.
Savukārt dažas Krievijas teritorijās, piemēram Sočos, var būt pat subtropiskās zonas klimats.
Vēsture
Valsts ģenēzē klasificējami tiek vairāki posmi:
- Maskavijas valsts - Maskavas lielkņaziste.
- Krievijas cariste
- Krievijas impērija - 1721.-1917.
- Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (skat. arī PSRS)
- Krievijas Federācija
Krievijas galvaspilsētas
- 862 - 882 — Novgoroda
- 882 — 1169 — Kijeva
- 1169 — 1389 — Vladimira
- 1389 — 1712 — Maskava
- no 1712. gada 21.maija — Sanktpēterburga
- no 1728. gada — Maskava
- no 1732. gada — Sanktpēterburga (no 1914. gada 18. augusta saukta par Petrogradu)
- no 1918.gada 12. marta — mūsdienas — Maskava
Krievijas iedzīvotāju skaits
Krievijas valsts vadītāji XX gs.
Krievija bija dominantā PSRS republika, taču 1991. gada beigās, PSRS beidzot pastāvēt, kļuva par neatkarīgu valsti, PSRS vietā kopā ar Ukrainu un Baltkrieviju izveidojot NVS (Neatkarīgo Valstu Sadraudzību), kurā tomēr ir ievērojama Krievijas ietekme. 1990. gadu sākumā sākās kustība par patstāvību arī dažās Krievijas sastāvā esošajās republikās. 1991. gadā neatkarību pasludināja Čečenija un reāli pastāvēja kā neatkarīga valsts līdz 1995. gadam, bet vēlāk 1996.—1999. g., līdz 2. Čečenijas kara gaitā Krievijai izdevās atjaunot varu pār šo republiku. Čečenijas kalnu rajonos tomēr turpinās partizānu karš. Nacionālais sastāvs
Administratīvais iedalījums
Krievija ir federatīva republika. Tās sastāvā ir 83 dažāda statusa federācijas subjekti, bet ar laiku to skaits var sarukt, jo notiek federāciju subjektu apvienošana. Galvaspilsēta kopš 1918. g. ir Maskava. Krievijas administratīvais iedalījums:
Ekonomika2007. gadsIKP pieaugums 2007. gadā bija 8,1 %, bet rūpniecības līmenis pieauga par 6,3% , inflācija — par 11,9 % . Ārējās tirdzniecības apjoms Krievijā 2007. gadā bija 578,9 miljardi ASV dolāru, tai skaitā eksports — 355,5 miljardi dolāru, imports — 223,4 miljardi dolāru. 2007. gadā Krievijas ekonomika ir krietni augusi salīdzinājumā ar 2005. - 2006. gadu, turklāt šo izaugsmi galvenokārt sekmēja nevis augstās cenas uz energoresursiem (kaut gan to ietekme vēl joprojām ir liela), bet gan investīciju un pieprasījuma pieaugums, būvēšanas darbu apjoma palielināšanās, kā arī ražošanas apjoma palielināšanās. 2008. gadsIKP 2008. gada pirmajā kvartālā bija 8838,1 miljardi rubļu, t.i. par 8,5 % lielāks nekā 2007. gada pirmajā kvartālā. Ārējā tirdzniecība 2008. gada janvārī - maijā bija 303,4 miljardi ASV dolāru (par 147,6 % vairāk nekā 2007. gada analoģiskajā laika periodā), tai skaitā eksports — 193,8 miljardi ASV dolāru (par 150,7 % vairāk nekā 2007. gada analoģiskajā periodā), imports — 109,7 miljardi ASV dolāru (par 142,5 % vairāk nekā 2007. gada analoģiskajā laika periodā). Iedzīvotāju vidējā alga 2008. gada jūnijā bija 15552 rubļu (par 124,9 % vairāk nekā 2007. gada jūnijā, reāli alga gada laikā pieauga par 6,6%, ieskaitot inflāciju). Rūpnieciskās ražošanas apjoms 2008. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007. gada analogo laika periodu pieauga par 5,8%. Skatīt arīĀrējās saites
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
