Kazahu nācija veidojās no tjurku valodā runājošiem stepju nomadiem, kuri XIII gs. otrajā pusē, sabrūkot Zelta ordai, izveidoja Nogajas ordu. Tā 1465.g. pilnībā atdalījās no Mongoļu impērijas un nostiprinājās starp Ču (krievu Чу kazahu Шу) un Talas upēm. Taču sava līdera Kasim-hana vadībā vņi drīz vien izveidoja plašu impēriju [1].
Ģeogrāfja
Kazahstāna ir 9. lielākā valsts pasaulē ar platību 2,7 miljoni kvadrātkilometri un lielākā valsts pasaulē bez jūras robežas. Tās izmēri ir salīdzināmi ar Rietumeiropu. Robežu kopgarums ir 6846 kilometri ar Krieviju, 2203 kilometri ar Uzbekistānu, 1533 kilometri ar Ķīnu, 1051 kilometri ar Kirgizstānu un 379 kilometri ar Turkmenistānu. Lielākās pilsētas ir Astana, Almati, Karagandi, Šimkenta, Atirau un Oskemena. Lai arī galvenokārt tā atrodas Āzijā, neliela valsts daļa ģeogrāfiski atrodas uz rietumiem no Urāliem Austrumeiropā.[2]