|
Article on other languages:
|
Iekšdedzes dzinējiem ir divi galvenie veidi: divtaktu un četrtaktu dzinēji. Četrtaktu dzinējs:Par četrtaktu dzinēju to sauc tādēļ, ka tā darbība tiek sadalīta četrās daļās - četrās taktīs. Tā darbība noris divos pilnos kloķvārpstas apgriezienos (720 grādi), jo darba gājiens noris tikai katra otrā kloķvārpstas apgriezienā. Dzinējs sastāv no cilindra, kloķvārpstas, virzuļa, klaņa (tas savieno kloķvārpstu ar virzuli) vārstiem (diviem vai četriem) un aizdedzes sveces, kas aizdedzina degmaisījumu. Par degvielu tiek izmantos benzīns vai dīzeļdegviela. 1893. gadā Rūdolfs Dīzels patentē dīzeļa motoru. Četrtaktu dzinējus uzstāda automašīnām, motocikliem, un citiem pārvietošanās līdzekļiem un citām ierīcēm. Darbība:
Motora darba cikls: Divtaktu dzinējsAtšķirībā no četrtaktu dzinēja ir tāda, ka divtaktu dzinējam nav vārstu un tā darbība noris vienā kloķvārpstas apgriezienā (360 grādi). Šādiem dzinējiem eļļošana tiek veikta ar degvielas palīdzību (benzīns tiek sajaukta ar eļļu aptuvenās proporcijās – 1 pret 50) atkarībā no ražotāja. Divtaktu dzinējus izmanto motorzāģos, motorolleros un citās ierīcēs ar dzinēju. Darbība
|
This article is from Wikipedia. All text is available under the terms of the GNU Free Documentation License.