Article on other languages:
- Frankryk
- Frankreich
- ፈረንሣይ
- Franzia
- Francland
- فرنسا
- ܦܪܢܣܐ
- Francia
- Fransa
- Франция
- Frånkreich
- Францыя
- Франция
- France
- Franse
- ফ্রান্স
- ཕ་རན་སི
- ফ্রান্স
- Bro-C'hall
- Francuska
- França
- Huák-guók
- Франце
- Pransiya
- Francia
- Frenkistan
- Francie
- Francëjô
- Франкі́ꙗ
- Франци
- Ffrainc
- Frankrig
- Frankreich
- Fransa
- Francojska
- ފަރަންސޭސިވިލާތް
- ཕརཱནསི་
- Γαλλία
- Franza
- France
- Francio
- Francia
- Prantsusmaa
- Frantzia
- Fráncia
- فرانسه
- Faransi
- Ranska
- Frakland
- France
- France
- France
- Frankryk
- An_Fhrainc
- 法國
- An_Fhraing
- Francia_-_France
- Hyãsia
- 𐍆𐍂𐌰𐌲𐌺𐌰𐍂𐌴𐌹𐌺𐌹
- ફ્રાઁસ
- Yn_Rank
- Fàransà
- Fap-koet
- Palani
- צרפת
- फ़्राँस
- Francuska
- Francoska
- Frans
- Franciaország
- Ֆրանսիա
- Francia
- Perancis
- Francia
- Fransia
- Francia
- Frakkland
- Francia
- フランス
- fasygu'e
- Prancis
- საფრანგეთი
- Fransa
- Fwalansa
- Франция
- Frankrigi
- បារាំង
- ಫ್ರಾನ್ಸ್
- 프랑스
- फ्रांस
- Frangkrisch
- Fransa
- Франция
- Pow_Frynk
- Франция
- Francia
- Fransia
- Frankräich
- Frankriek
- Fransa
- Frància
- Falansia
- ປະເທດຝະລັ່ງ
- Prancūzija
- Francija
- Кранцмастор
- Frantsa
- Wīwī
- Франција
- ഫ്രാന്സ്
- Франц
- फ्रांस
- Perancis
- Franza
- ပြင်သစ်
- Франция_Мастор
- France
- Francitlān
- Franza
- Frankriek
- फ्रान्स
- Frankrijk
- Frankrike
- Frankrike
- Fransia
- France
- Dáághahii
- França
- Франц
- France
- Fransia
- Frankreich
- Francja
- Fransa
- فرانسه
- França
- Phransya
- Frantscha
- Franchiya
- Franţa
- Франция
- Ubufaransa
- फ्रांस
- Frantza
- Francia
- Fraunce
- Frankriika
- Francuska
- France
- Francúzsko
- Faransiiska
- Franca
- Француска
- Fora
- Frankriek
- Perancis
- Frankrike
- Ufaransa
- Francyjo
- பிரான்ஸ்
- ఫ్రాన్స్
- Fransa
- Фаронса
- ประเทศฝรั่งเศส
- Fransiýa
- Pransya
- Pranis
- Fransa
- Farāni
- Франция
- فرانسىيە
- Франція
- فرانس
- Fransiya
- Fransa
- Pháp
- Vrankryk
- Fransän
- France
- Fransya
- Faraas
- 法国
- Пранц
- פראנקרייך
- Fransi
- Frankriek
- 法国
 |
del.icio.us |
 |
Digg |
 |
Furl |
 |
|
 |
Rojo |
| Add to OnlyWire |
Francijas Republika (République française vai France) - valsts Eiropā. Francijai pieder arī vairākas salas un teritorijas citos kontinentos.
|
|||||
 |
|||||
| Valsts valoda | franču valoda | ||||
| Galvaspilsēta | Parīze | ||||
| Lielākās pilsētas | Parīze Marseļa Liona |
||||
| Prezidents | Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) |
||||
| Premjerministrs | Fransuā Fijons (François Fillon) |
||||
| Platība | 674 843 km² | ||||
| Iedzīvotāju skaits - Kopā (2004) - blīvums |
62 350 500 110/km² |
||||
| Izveidošanās | IX.gs | ||||
| Valūta | eiro/EUR, Klusā okeāna franks/XPF | ||||
| Laika zona | UTC +1 | ||||
| Valsts himna | La Marseillaise | ||||
| Interneta domēns | .FR | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +33 | ||||
Unitāra prezidentāla republika. Viena no Eiropas Savienības, NATO un ANO dibinātājvalstīm, pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekle un viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči.
Satura rādītājs |
Klimats
Kopumā Francijā klimats ir mērens, bet jūtamas ir reģionālās atšķirības. Valsts ziemeļu un rietumu piekrastē vēji no Atlantijas okeāna atnes ļoti mitru gaisu. Laikapstākļi tur ir mainīgi, vasaras ir vēsas, ziema – maiga. Daudz kontinentālāks klimats ir Parīzes apkaimē, reģionā, kuru sauc par [Ildefransa|Ildefransu]]. Šajā teritorijā ir daudz nokrišņu pavasarī un rudenī, bet vasarā dažkārt plosās pērkona negaiss. Francijas austrumos un Centrālā masīva reģionā ir lielākas ziemas un vasaras temperatūru starpība. Valsts dienvidos, bet īpaši dienvidaustrumos (Provansā) dominē siltais Vidusjūras klimats. Gaisa temperatūra vasarā mainās robežās no 17 0C līdz 29 0C, un ziemā ļoti reti nokrīt zem 0 0C. Francijas dienvidos ir jūtama mistrāla ietekme. Mistrāls rada zaudējumus zemkopībai. Francijas teritorijā ir vienmērīgs nokrišņu sadalījums. Dažas zemienes valsts daļas ziemeļos saņem mazāk nekā 300 mm nokrišņu gadā, bet atsevišķos kalnu rajonos nokrišņu daudzums pārsniedz 1300 mm gadā.
Iedzīvotāji
Vairāk nekā 90% Francijas iedzīvotāju ir dzimuši šajā valstī, ir baltādainie un runā franču valodā. Tālā pagātnē Francija atradās tirdzniecības ceļu krustpunktā un tajā apmetās uz dzīvi dažādas ciltis – ķelti, vestgoti no Itālijas un vikingi. Senie grieķi pirms 2600 gadiem nodibināja tirdzniecības koloniju vietā, kur tagad atrodas lielākā ostas pilsēta Marseļa. Vēlāk liela daļa no Francijas nokļuva Romas impērijas pakļautībā. 18. – 20.gadsimtam Francija bija koloniāla lielvalsts. Tai piederēja lielākā daļa Ziemeļāfrikas, Rietumāfrikas, Karību jūras reģions, Dienvidaustrumāzijas, un tai piederēja daudzas salas Klusajā okeānā. Tomēr Francijā dzīvo daudz ieceļotāju no tās bijušajām kolonijām, īpaši no Ziemeļāfrikas. Liels ir iebraucēju skaits arī no Portugāles, Itālijas, Spānijas un Turcijas.
Francijas iedzīvotāju skaits
- 1900 40,5 milj.
- 1964 48,1 milj.
- 1978 53,2 milj.
- 1987 55,5 milj.
- 1998 58,5 milj.
- 2005 60,8 milj.
- 2008 61,9 milj.
Vēsture
Skat. pamatrakstu Francijas vēsture.
Administratīvais iedalījums
Francija tiek iedalīta 26 administratīvajos reģionos (daudzskaitlī - régions). 22 no tiem atrodas metropoles Francijā (t.i. Eiropā) un četri ir t.s. aizjūras reģioni.
Reģioni tālāk tiek iedalīti 100 departamentos (daudzskaitlī - départements). Departamentus numurē, pārsvarā alfabēta kārtībā. Šos numurus izmanto, piemēram, pasta kodiem, automašīnu reģistrācijas numuriem.
Reģioni tiek iedalīti 342 arrondissements. Šīm teritoriālajām vienībām nav vēlētu varas orgānu.
Nākamā iedalījuma vienība ir 4 035 kantoni (daudzskaitlī - cantons), kuru funkcijas arī ir ierobežotas.
Smalkākā Francijas administratīvā vienība ir komūna (daudzskaitlī - communes), kurām ir vēlēti pārvaldes orgāni.
Skatīt arī
|
|
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||
|
|||||
|
||||||||
|
|||||
